Interesants, taču Latvijā ne visai pazīstams makšķerēšanas veids, ir ar gruntsmakšķeri no moliem jūrā. Šādi iespējams noķert plekstes un akmensbutes, kā arī, atsevišķos vasaras periodos, makšķerējot naktī, zušus.

Aprīkojums makšķerēšanai līdzīgs, kā ejot uz vimbām – diezgan stingrs kāts ar “inerces” vai “bezinerces” spoli uz kuras uztīta parupja aukla, galā apmēram 30g svariņš un divas pavadiņas ar palieliem āķiem. Ēsmai visieteicamākais ir nelieli zivs gabaliņi, taču der arī sliekas un pat garneles. Vislabākā pozīcija makšķerēšanai ir dienvidu mola gals, no kura tiek izdarīti iemetieni pēc iespējas tālu jūrā.

Vēlā pavasarī (maijā, jūnijā) jūrā pavisam netālu no krasta labi ķeras vējzivis. Vislabākos rezultātus iespējams gūt spiningojot no laivas, izmantojot spožu, garenu, baltu vizuli.

Jūrā iespējams arī "piļķēt" mencas. Tam gan nepieciešama droša jūras laiva, jo mencas parasti sastopamas ne tuvāk kā 2-3km no krasta, kur dziļums ir 15 un varāk metru.

Labas vietas makšķerēšanai ir arī Sakas, Tebras un Durbes upes. Tā kā šo upju krasti ir stingri un sausi, tad pārsvarā makšķerēt iespējams no krasta. Taču netraucēs arī laiva, jo brauciens pa Sakas upi ļoti skaists, sevišķi ievu ziedēšanas laikā un rudenī, kad lapas jau skārušas pirmās salnas.

Sakā pārsvarā ķeras baltās zivis (karpas, brekši). Iecienītākās vietas ir līkumā pie Lielās priedes, kur upes dziļums sasniedz pat 6 metrus, kā arī pie Liepājas-Ventspils šosejas tilta. Asari labi ķeras upes lejtecē un ap gājēju tiltu pie Upesmuižas parka.

Tebra ir mazāka un ēnaināka un tur mājo līdakas. Arī šī upe ir kuģojama ar laivu, taču vietām ir koku sanesumi, kurām laiva netiks pāri.

* pirms došanās došanās makšķerēt pārlasiet makšķerēšanas noteikumus un neaizmirstiet iegādāties makšķerēšanieka karti.